• Īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm saredzams.

• Taurenis!
  
  Kad laukā atkal taureņi lido,
  Tad plaukstas cieši kopā tvers!
  Krāsas košas, zaigojošas,
  Tiem nav liegts lidotprieks!
  
  Skaties pļavās, laukos,
  Lai tos redzēt var!
  Ieraugot, pasmaidot,
  Visiem prieku sarodot!
  
  Augstu lidot tiem nav liegts,
  Arī vējam par to prieks!
  Kopā tie var droši lidot,
  Un tie šķirti nevar plīvot!
  
  Šajā brīdī jaukā,
  Vēro to kas priecēt sāk!
  Ja nav grūti prieku liegt,
  Atkal visam var garām iet!
  
  Domā domas gaišas,
  Lai sirdī prieks tev būtu!
  Ja to aizmirst nevari,
  Tad to vari nedarīt!
  
  (Autors Vikentijs Murņikovs)

• Saule rīta miglā aust,
  Gribas jaunas domas paust.
  Tālu tai vēl jāceļo,
  Uz diev zemi mīļoto.
  Saule Aust.
  
  Lietus līst palēnām,
  Pie mājām manējām.
  Saule miglā spoži spīd,
  Varavīksne gar manu logu slīd.
  
  Kurp tā aizvedīs,
  Un cik tālu tā mūs novedīs.
  Tai nav ne sākuma ne gala,
  Bet visiem savas krāsas dala.
  
  Raivis Raspopovs

• Šodien ziņu kādam rakstu
  Datoram pa pogām bakstu.
  Gribu Vārda dienā sveikt,
  Kaut ko foršu arī teikt.
  Domāt, darīt, dzīvot, spēt,
  Un pār polinomu lēkt!

• Ar mēmu palīgā saucienu,
  Ar aklu acu skatienu,
  Ar viltotu smaidu sejā
  Es raugos tevī kā bezizejā!

• Varbūt tas izkalusīsies neglīti,
  Bet draudzība tāda īsta
  Kaut kur ir bīstama:
  Tā ir bumba ar laika degli.
  Pat vislabākais draugs
  Var klūt par ienaidnieku,
  Un ar ļaunu atriebības prieku
  Viņš tev metīs ar akmeņiem - tiem
  No jūsu draudzības pamatiem.
  Un negaidi, ka tevi saudzēt ies.
  Nē tu neklūsi netīrs ar vēzienu slaiku,
  Tu nesviedīsi tam akmeņus pretī,-
  Tev tikai negribēsies labu laiku
  Ne ar vienu vairs draudzēties.

• Kad sarāvies čokurā izmisis raudi,
  Kad liekas no tevis novēršas draugi,
  Noslauki acis, nevelc grimasi sēru,
  Virs tevis ir saule, tu pats met ēnu.
  
  Virs tevis ir saule un Dieva gaisma,
  Un dzīve ir gaiša, ne drūmi baisa.
  Dzīve vienmēr iet kalnā, ne lejā,
  Kaut reizēm cauri skumju un asaru lejām.
  
  Nenovērs acis no sava mīlošā Tēva,
  Lai sejā mirdz saule aiz muguras ēna.
  Noslauki asaras. Pasmaidīt drīksti.
  Caur skropstām tad redzēsi varavīksni.

• Draugi ... vienkārš vārds . vai ne? tas izskan katru dienu ... kas ir tavi draugi? es kādreiz domāju, ka draugi ir tie cilvēki ar kuriem kopā es varēju smieties un runāties ... tagad es zinu, ka draugi nav tie cilvēki ... tie ir cilvēki, kas aizskar tavu sirdi ... tu varētu pavadīt stundas ar viņiem kopā vienkārši nedarot neko ... un tas tevi padarītu laimīgu ... tie ir cilvēki ar kuriem tu vari dalīties savos noslēpumos un izjūtās... viņi tev neliek melot ... viņi tevi pieņem tieši tādu kāds tu esi ... jums ir daudz kas kopīgs ... atmiņas, asaras, smiekli, smaidi ... jūs turaties kopā, jo mīlat viens otru ... draudzība ir dīvainākā un labākā lieta pasaulē ... mani draugi ir mana sirds, dvēsele, prieki, smiekli, asaras, mīlestība un mana dzīve ...:)**

• Īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm saredzams.
  (A. de Sent-Ekziperī)

• Ja Tu vēlies draugu, pieradini mani!
  (A. de Sent-Ekziperī)

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

• Nākamie